Viņi nepiedāvāja palīdzību saskranduša izskata vīrietiem, bet jau mirkli vēlāk to nožēloja…

Stāsts par to, cik vērtīgi ir tavi darbi, bet cik nevērtīgi vārdi un ticība, kad tu pats tai neseko.

“Viņš bija šis vīrs, kuru mēs uzskatījām par nožēlojamu. Vīrs, kuram sava lepnuma dēļ nepiedāvājām palīdzību. Vīrs, kuru izmetām uz ielas ziemas salā, lai savā lepnībā nodotos „kaut kam augstākam”…”

Lai lasītu rakstu, šķir nākamo lappusi: